Vīģes (I fichi)

Food_Fichi

Vīģes (itāļu val.: i fichi) ir vēl viens Sicīlijā vasaras sezonā pieejams auglis.

Izrādās, ka vīģes ir viens no pirmajiem cilvēku audzētajiem augļiem (9400 – 9200. g.p.m.ē.) un tāpat kā mandeles un olīvas tās ieņem īpašu vietu klasiskajā literatūrā un reliģijas vēsturē (pieminētas Bībelē, paradīzes auglis, ar vīģeskoka lapām Ādams un Ieva aizklāja savas ģenitālijas).

Vīģeskoka izcelsmes reģions ir DR Āzija un Vidusjūras reģiona tālie austrumi (5000. g.p.m.ē.). Tas ir bijis svēts koks visās DR Āzijas valstīs, kā arī Senajā Ēģiptē, Senajā Grieķijā un Senajā Romā. Mūsdienās vīģeskoku izplatības teritorija sniedzas no Vidusjūras valstīs līdz pat Indijas ziemeļiem.

Vīģeskoki ir koki un krūmi, kas var sasniegt pat 9 m augstumu. Tas ir sausumu izturīgs koks, kas aug tajās pašās teritorijās, kur vīnogulāji, olīvu un citrusu koki. Tas nav izturīgs pret – 10 C0 aukstumu un tam nepatīk stāvošs ūdens. Patīk svaiga, dziļa un ar organiskām vielām bagāta augsne. Tas sāk ražot augļus piektajā dzīves gadā un turpina to darīt līdz 60 gadu vecumam, kulmināciju sasniedzot 30 – 40 gadu vecumā (apmēram 40 – 60 kg augļu no viena koka).

Visbiežāk sastopamā vīģeskoku šķirne ir Ficus Carica.

Vīģeskoka augļu jeb vīģu veidi:

  • primāti (fioroni) – tie ir augļi, kas veidojas rudenī, bet nogatavojas nākamā gada pavasara beigās, Maijā (sieviešu dzimtes neauglīgi ziedi);
  • īstās vīģes (forniti) – tie ir augļi, kas veidojas pavasarī un nogatavojas tā paša gada vasaras beigās, Augustā – Septembrī (sieviešu dzimtes auglīgi un neauglīgi ziedi).

Sicīlijā visbiežāk tiek audzētas divu veidu vīģes:

  • „baltās” vīģes (patiesībā tās ir dzelteni zaļas);
  • „melnās” vīģes (violeti melnas).

Tās nogatavojas aptuveni vienā un tajā pašā laikā un ir gatavas novākšanai Jūlija beigās, Augusta sākumā.  Tāpat Sicīlijā ir pieejamas vīģeskoku savvaļas formas, to augļi nogatavojas vēlāk – Augusta beigās un Septembra sākumā – un izmēra ziņā ir mazāki, rūgtāki un ar biezāku mizu.

Fichi nerifichi-secchi

Svaigas vīģes, kas jau ir novāktas no koka, ledusskapī var uzglabāt 10 – 30 dienas, savukārt, žāvētas vīģes – 6 – 8 mēnešus. Tieši tāpēc, ņemot vērā šos faktorus, ka svaigas vīģes ir ļoti grūti pārvadāt un to uzglabāšanas laiks ir tik īss, pieprasījums pēc tām ir minimāls un visu laiku samazinās.

Valstīs, kur aug vīģeskoki, pārsvarā vīģes tiek patērētas svaigā veidā, savukārt, eksportēšanai tiek sagatavotas žāvētas vīģes. Galvenās vīģu ražotājvalstis ir Ēģipte un Turcija, tālāk seko Alžīrija, Maroka, Sīrija, ASV un pārejās valstis.

Vīģu pielietojums:

  • svaigā un žāvētā veidā;
  • sulās, sīrupos, ievārījumos, džemos, marmelādēs;
  • konditorejas izstrādājumos;
  • saldējumos, granitā;
  • liķieros un citos alkoholiskajos dzērienos;

Jāatzīmē, ka vīģes lieliski sader ar šķiņķi un dažāda veida sieriem.

Vīģu uzturvērtība:

Svaigas vīģes (100 gr.) Žāvētas vīģes (100 gr.)
Kcal 47 305
ūdens 81.9 g 19.4 g
olbaltumvielas 0.9 g 3.5 g
tauki 0.2 g 2.7 g
ogļhidrāti 10.5 g 66.6 g
šķiedrvielas 1.6 g 18.5 g
B1 vitamīns 0.03 mg 0.14 mg
B2 vitamīns 0.04 mg 0.10 mg
B3 vitamīns 0.4 mg 0.6 mg
C vitamīns 7mg
A vitamīns 15 mcg 8 mcg
Dzelzs 0.5 mg 3 mg
Kalcijs 43 mg 186 mg
Fosfors 25 mg 111 mg
Nātrijs 2 mg 87 mg
Kālijs 270 mg 1010 mg

Vīģes ir lielisks un īpaši piemērots produkts sportistiem un citiem cilvēkiem pirms lielas fiziskas slodzes. Tās ir lielisks kālija, kalcija un citu minerālvielu un antioksidantu avots.

One Trackback to “Vīģes (I fichi)”

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: