Sicīliešu persiki (Le pesche)

Food_Pesche tabacchiere (10)

Persikus, kas jau izsenis ir bijuši pazīstami Ķīnā (valdnieku un imperatoru iecienīti augļi, kas ir pieminēti ķīniešu rakstos un tikuši audzēji jau 4000. g.p.m.ē.), tālāk uz rietumiem atveda persieši (mūsdienu irānieši). Vēlāk (400. – 300. g.p.m.ē.), pateicoties Maķedonijas Aleksandra karagājienam uz Austrumiem, tie nonāca Grieķijā, no kurienes tālāk Sicīlijā, Itālijā un visā pārējā Eiropā. 16. – 17. gadsimtā visbeidzot tie nonāca arī Amerikā.

Mūsdienās apmēram 63 % persiku un nektarīnu tiek izaudzēti Ķīnā, 24 % – Eiropas Savienības valstīs (27), 7 % – ASV, 3 % – Turcijā, 3 % – pārējās valstīs. Galvenās persiku eksportētājvalstis ir Čīle un Ķīna, savukārt, lielākās importētājvalstis ir Krievija, Šveice, Ukraina un Norvēģija.

Itālija ir lielākā persiku un nektarīnu ražotājvalsts Eiropā un otra lielākā pasaulē aiz Ķīnas. Eiropā tai seko Spānija – lielākā eksportētājvalsts Eiropā, kuras tirgus daļa arvien palielinās (Spānija ir specializējusies tieši uz agrīnajām persiku šķirnēm), Grieķija – lielākā pārstrādātājvalsts un Francija.

Itālijā persiki pārsvarā tiek patērēti svaigā veidā (85 %), tāpēc priekšroka tiek dota lielākiem augļiem (mazākie tiek eksportēti).

No Itālijas reģioniem visvairāk persiki tiek audzēti Emīlijā Romanjā, Kampānijā un Sicīlijā.

Sicīlijas persiku tirgus

Sicīlijā ar persiku audzēšanu ir nodarbojušies jau izsenis, taču pēdējo 20 – 30 gadu laikā interese ir būtiski palielinājusies un apstādījumu platības ir palielinājušās no 1500 līdz 7000 ha, galvenokārt, salas iekšzemes teritorijās (80 %). Persiku dārzi veido apmēram 14 % no kopējās lauksaimniecības zemes.

Pateicoties saviem īpašajiem un atšķirīgajiem klimatiskajiem apstākļiem salas piekrastes un iekšzemes teritorijās, salas reljefam un atšķirīgajām augsnes īpašībām, Sicīlija ir specializējusies vidēji vēlo, vēlo un ļoti vēlo persiku audzēšanā (90 %). Turklāt, šeit augļu sezona ilgst 7 mēnešus un tie nogatavojas pat 10 – 20 dienas ātrāk nekā Ziemeļitālijā.

Slavenākās persiku audzēšanas zonas Sicīlijā:

  • Agridžento un Kaltanisetas zona – 72.5 % (Sikānu kalni, Salso ieleja, itāļu val.: Monti Sicani, Valle del Salso): Agridžento, Canicatti, Delia, Riesi
  • Ennas zona (Dītaino ieleja, itāļu val.: Valle del Dittaino): Leonforte;
  • Mesīnas/ Katānijas zona (Alkantāras ieleja, itāļu val.: Valle dell’Alcantara) – 11.4 %: Calatino, Etnas teritorija, Patti, Spadafora;
  • piekrastes zona no Ragūzas/ Sirakūzām līdz pat Šiakai, piem., Vittoria, Scoglitti, Ribera;

Īpašas pieminēšanas vērtas ir šīs pazīstamās sicīliešu persiku šķirnes:

  • Bivonas (baltie) persiki (itāļu val.: Pesca (bianca) di Bivona, Pescabivona, Montagnola) tiek audzēti Agridžento zonas Bivonas pilsētas un citu tuvējo Sikānu kalnu un Platāni ielejas pilsētu apkārtnē, piem., Alessandria della Rocca, Bivona, Cianciana, San Biagio Platani, Santo Stefano Quisquina, Palazzo Adriano un Kaltanisetas zonas pilsētu apkārtnē. 

Šajā kalnainajā iekšzemes teritorijā persiku dārzi veido apmēram 70 % no kopējās lauksaimniecības zemes, turklāt, teritorija ir ļoti atšķirīga (no 250 līdz 1100 m.v.j.l.), augsne ir caurlaidīga, zemākajās teritorijās mālaina, ar augstu kaļķakmens saturu. Īpaši strauji persiku audzēšana šajā teritorijā aizsākās 1960.-tajos gados, pateicoties apūdeņošanas sistēmas pieejamībai.

Tie ir vidēji lieli vēlīnās šķirnes persiki, ar stingru un sulīgu mīksto daļu, baltā, bieži vien sarkanīgi rozā krāsā. Saldeni un aromāta ziņā atšķirīgi no citiem Itālijas un pat Sicīlijas persikiem. Ražas novākšanas laiks: Jūnijs – Septembra beigas, tāpēc tiek izdalīti sekojoši paveidi:

  • Primizia vai Murtiddara 25/06 – 15/07, 10 %, 1.500 tonnas
  • Bianca 20/07 – 10/08, 35 %, 5.250 tonnas; 
  • Agostina 20/08 – 10/09, 30 %, 4.500 tonnas;
  • Settembrina 15/09 – 05/10, 25 %, 3.750 tonnas, kopā 100% jeb 15 000 tonnas gadā. 

Vidējais ražīgums šeit ir 150 – 200 q/ ha (Riesi, Delia e Canicattì apkārtnē pat 350 – 400 q/ ha) jeb apmēram 11 – 15 000 tonnas gadā ar kopējo vērtību apmēram 11 miljoni euro.


  • Leonfortes persiki (itāļu val.: Pesca di Leonforte) tiek audzēti Ennas zonas Leonfortes pilsētas apkārtnē apmēram 200 ha platībā (Leonforte, Enna, Calascibetta, Nissoria Assoro, Agira).

Tie ir vēlīnās šķirnes persiki, zeltaini dzeltenā krāsā, ar dabīgi saldu mīkstumu un ļoti intensīvu, īpašu aromātu.

Sākotnēji šie persiki tika audzēti privātmāju dārzos, taču pēc parazītu apkarošanas metodes ieviešanas 50. – 60.-tajos gados, desmitgadi vēlāk sākās to strauja attīstība. Metodes būtība ir tāda, ka apmēram 3 – 4 mēnešus pirms ražas novākšanas (Jūnijā) katram persika auglim uzliek maisiņu, kas to visas vasaras garumā pasargā no parazītiem bez pesticīdu lietošanas un ļauj nogatavoties kokā. Septembra beigās notiek ražas novākšana. Vidējais ražīgums sastāda 150 q/ ha.

Oktobra pirmajā sestdienā – svētdienā Leonfortes pilsētā tiek organizēti Leonfortes persiku svētki (itāļu val.: La sagra delle pesche).

Jāatzīmē, ka Leonfortes persiki ir viens no 170 itāļu pārtikas produktiem un viens no apmēram 20 sicīliešu produktiem, kuram ir piešķirts aizsargājamas izcelsmes teritorijā audzēta produkta statuss.


  • Saplacinātie persiki (itāļu val.: Pesca Tabacchiere, Saturnina) tradicionāli ir tikuši audzēti Etnas teritorijā, Simeto ielejas un Alkantāras zonās (Adrano, Biancavilla, Bronte, Maniace, Mojo Alcantara, Roccella Veldemone), taču mūsdienās tie ir atraduši piemērotus augšanas apstākļus arī citviet.

Tie ir salīdzinoši reti sastopami un ļoti īpaši persiki gan izskata ziņā (saplacināta forma), gan arī garšas un smaržas ziņā. No ārpuses tie ir rozīgi sarkanīgā krāsā, savukārt, mīkstuma daļa ir baltā krāsā, maiga un sulīga, ļoti intensīva un noturīga saldena smarža, rožveidīga un delikāta garša. Ļoti viegli atdalāms kauliņš, to ir iespējams izspiest pat ar pirkstiem.


P.S. Dzeltenā mīkstuma persiki ir skābāki nekā baltā mīkstuma persiki

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: