Vulkāns Etna

Vulkāns Etna atrodas Sicīlijas ZA pusē, Katānijas un Mesīnas pilsētu tuvumā. Tiek uzskatīts, ka tā nosaukums ir cēlies no fenikiešu vārda “attuna”, kas nozīmēja “kurtuve”, savukārt, latīņu valodā “mons” un arābu valodā “gibel” nozīmēja vienu un to pašu – “kalns”. Grieķu valodā vulkāns tika saukts par Aítnē, latīņu val.: Aetna, itāļu val.: Etna un Mongibello, sicīliešu dialektā: Muncibeddu. Senie grieķi ticēja, ka Etnā dzīvoja uguns dievs Vulkāns, kas izgatavoja ieročus kara dievam Marsam tad, kad Etnā notika izvirdumi. Arī ciklopi, vienacainie briesmoņi, pēc sengrieķu domām, dzīvoja Etnā.

Tas ir stratovulkāns (augsts konusveida vulkāns ar daudziem sacietējušas lavas un vulkānisko pelnu slāņiem), kurš ir ne tikai lielākais aktīvais vulkāns Eiropā, bet arī viens no aktīvākajiem vulkāniem pasaulē, kurā regulāri notiek izvirdumi. Tas ir vulkāns, kuram ir visilgākā reģistrētā izvirdumu vēsture pasaulē (sākot no 1500. g.p.m.ē.).

Vulkāna augstums ir apmēram 3323 m.v.j.l., bet tas mainās izvirdumu ietekmē (piem., 1981. gadā tas bija par 21 m lielāks). Etna ir arī Itālijas augstākā virsotne uz dienvidiem no Alpu kalniem (tiek uzskatīta par to turpinājumu). Etnas pamatnes apkārtmērs ir 250 Km un kopumā tā aptver apmēram 1400 km² lielu teritoriju.

Etna3Etna_2016.03 (6)etna_2016-10-2etna_2016-10-1etna_2016-10Etna_2016.02 (1)Etna_2016.02 (2)Etna_2016.02 (3)Etna_2016.02 (4)Etna_2016.03 (1)Etna_2016.02 (5)Etna_2016.03 (2)Etna_2016.03 (3)Etna_2016.03 (4)Etna_2016.03 (7)Etna_2016.03 (5)Etna_2016.03 (8)Etna_2016.03 (9)

Neskatoties uz to, ka Etnā nepārtraukti ir novērojama vulkāniskā aktivitāte, tās potenciālā riska zonā dzīvo apmēram 900 000 cilvēku, kuriem vulkāna sniegtās iespējas ir būtisks ienākumu avots, piemēram:

  • nogāzēs esošā vulkāniskā augsne ir īpaši auglīga, tāpēc Etnas ielejā (līdz 1500 m.v.j.l.)  ir ļoti daudz vīnogulāju, olīvkoku, citrusaugļu, pistāciju un citu riekstu koku, sākas ozolkoku, kastaņkoku un priežu meži, kuros aug ogas un sēnes. Starp 1500 un 2000 m.v.j.l. atrodas dižskābaržu un bērzu meži, savukārt, Etnas virsotnes pelnainajā un izdedžu daļā aug sicīliešu astralagus, Anthemis nobilis un Senecio, tāpēc šajā zonā ļoti populāra ir arī biškopība;
  • atpūtas un izklaides iespējas (tūrisms): sākot no sēņošanas un ogošanas līdz pat dabas parkiem, slēpošanai, kalnos kāpšanai un braukšanai ar laivām pa kalnu upēm;
  • sacietējušais lavas akmens tiek izmantots rūpniecībā un celtniecībā, kā arī amatniecībā.

Castagne_Raccolta (1)Castagne_Raccolta (2)Etna_Asini, suini neriEtna_PecoreCeramic workshop (1)Ceramiche Cascella (1)Ceramiche Cascella (4)

Vēsture

Tiek uzskatīts, ka pirmo reizi vulkāniskā aktivitāte Etnas teritorijā sāka izpausties pirms 500 000 gadiem, kad Sicīlijas senās piekrastes tuvumā zem ūdens notika izvirdumi. Pirms 300 000 gadiem vulkāniskā aktivitāte sāka izpausties vairāk DR virzienā, pirms 170 000 gadiem – mūsdienu teritorijā. Šajā laikā izveidojās stratovulkāna pamatstruktūra ar mainīgiem un nekontrolējamiem izvirdumiem. Laiku pa laikam vulkāna kalna palielināšanās tika apstādināta, jo izvirdumu laikā iebruka tā virsotnes, veidojot lielus lēzenus krāterus, sauktus par “caldera”.

Pirms 15 000 – 30 000 gadiem Etnā notika daudzi ļoti eksplozīvi izvirdumi, kā rezultātā izveidojās lielas karsto gāzu, pelnu un sašķidrinātu akmens (toksiskas) plūsmas, kuras par sevi ir atstājušas liecības ne tikai tuvākajā apkārtnē (kā akmens veida paliekas – nogulsnes), bet šo izvirdumu pelni ir tikuši atrasti pat Romas teritorijā, kas ir apmēram 800 Km uz ziemeļiem.

Tūkstošiem gadus atpakaļ vulkāna austrumu pusē notika virsotnes malu katastrofāla iebrukšana, kas radīja milzīgus zemes nogruvumus. Tā rezultātā vulkāna sānos izveidojās ļoti liela, pakavveida formas ieplaka (5 x 10 Km), saukta par “Valle del Bove” (vērša ieleja), kuras stāvās 1000 metrus augstās malas vairākkārt ir piedzīvojušas iebrukšanu.

Pirms 2000 gadiem notika vēl vienas virsotnes iebrukšana un izveidojās “Piano Caldera”, kas mūsdienās ir apskatāma kā virsotnes nogāzē esoša atšķirīga plaisa (laika gaitā izvirdumu laikā tā ir tikusi piepildīta ar izvirdošo lavu).

Izvirdumi

Etnas izvirdumi mēdz būt dažādi, taču pēdējos gados ir novērojams tas, ka tie ir kļuvuši daudz eksplozīvāki un notiek daudz biežāk nekā pirms tam.

Izvirdumi veidi:

  • virsotņu (angļu val.: summit eruptions) izvirdumu gadījumā lava virzās uz augšu pa vulkāna centrālo kanālu un tiek izmesta pa vienu no četriem krāteriem Voragine (1945, centrālais krāteris), ZA krāteri (1911, šobrīd šis ir augstākais Etnas punkts), Bocca Nuova (1968) un DA krāteri (1971, šobrīd šis ir aktīvākais Etnas krāteris; jāatgādina, ka gadsimtu atpakaļ Etnā bija tikai viens krāteris – centrālais krāteris). Šādi izvirdumi var būt gan ļoti eksplozīvi (lava tiek izmesta sprādzienveida formā), gan arī mazāk intensīvi, bet, kopumā ņemot, tie neapdraud apdzīvotās teritorijas, jo vulkāniskā aktivitāte notiek vulkāna virsotnē;
  • laterālo (angļu val.: lateral flank eruptions) izvirdumu gadījumā lava virzās uz augšu pa vulkāna centrālo kanālu un tiek izmesta pa spraugām, kuras izveidojas vulkāna virsotnes sānos. Vispārīgi šāda veida izvirdumi sākas ar intensīvu un eksplozīvu darbību, kuru pavada ievērojama lavas apjoma izmešana;
  • sānu (angļu val.: eccentric flank eruptions) izvirdumu gadījumā lava virzās uz augšu pa centrālajam kanālam paralēlu (neatkarīgu no tā) kanālu un tiek izmesta vulkāna sānos, kur mūsdienās ir izveidojušās vairāk kā 300 vulkāna fumarolas, sākot no nelieliem caurumiem zemē līdz pat lieliem krāteriem vairāku simtu metru plašumā. Šādi izvirdumi var notikt dažu simtu metru augstumā, tuvu vai pat apdzīvoto teritoriju zonās un bieži vien tie ir ļoti eksplozīvi un nevaldāmi, veidojot jaunas konusveida virsotnes un intensīvas lavas plūsmas. Jāatzīmē, ka daudzi ciemati un mazas pilsētiņas atrodas seno sānu izvirdumu centru tuvumā. Jāatzīmē, ka laika intervāls starp sānu izvirdumiem var būt no dažiem mēnešiem līdz pat 20 gadiem (pēdējo 40 gadu laikā tas ir 1.5 līdz 2 gadi) un izvirdums var ilgt kā dažas stundas, tā arī vairāk par gadu (1991 – 1993: 472 dienas, 2008 – 2009: 419 dienas).

Izvirdumu posmi un vēsturiski svarīgākie izvirdumi:

Lai gan vulkāns Etna skaitās vulkāns ar visilgāko reģistrēto izvirdumu vēsturi pasaulē (1500. g.p.m.ē. – mūsdienas), tomēr šie pieraksti nav precīzi, jo līdz 17. gadsimtam tika reģistrēti galvenokārt tikai sānu izvirdumi – izvirdumi, kas vistiešākajā mērā apdraudēja iedzīvotājus un apdzīvotās teritorijas. Sākot ar 17. gadsimtu tiek reģistrēti gan sānu, gan arī virsotņu izvirdumi un Etnas pēdējo 400 gadu darbībā tiek izdalīti sekojoši posmi:

  • 1. posms (1600. – 1670.) – zems aktivitātes līmenis (atsevišķi izvirdumi, turklāt, galvenokārt virsotņu izvirdumi) un ļoti liels izmešu daudzums (1.4 m3 s-1, vairāk nekā jebkurā citā periodā pēc 1669. gada). Perioda kulminācija notika 1669. gadā, kad centrālajā virsotnē notika spēcīgs izvirdums un tam sekojoša vulkāna malu nobrukšana (dramatiskākais Etnas izvirdums kopš 122. g.p.m.ē.). Tika sagrauti 10 ciemi un pēc 5 nedēļām arī Katānija. Dati par bojāgājušajiem nav viennozīmīgi, jo tiek uzskatīts, ka apmēram 20 000 cilvēku aizgāja bojā nevis Etnas izvirduma dēļ, bet gan zemestrīces laikā, kas notika 1693. gadā;
  • 2. posms (1670. – 1870.) – apmēram 100 gadus ilgs pauzes periods (notika tikai trīs vidēja līmeņa sānu izvirdumi: 1689, 1702, 1755, kuri visi notika Valle del Bove ielejā) un tad, 1760.-tajos gados, atsākas un daudz biežāk sāk notikt izvirdumi, turklāt, galvenokārt sānu izvirdumi, ar ļoti zemu izmešu daudzumu (0.2 m3 s-1). Virsotņu izvirdumu aktivitāte atsākās pēc 13 gadus ilga pauzes perioda – 1682. gadā. Šajā laikā izveidojās jauna konusveida virsotne. Laika posmā no 1767. līdz 1865. gadam notika deviņi sānu izvirdumi ar laika intervālu starp tiem 10 gadi: 1780, 1792 – 1793, 1802, 1811 – 1812, 1819, 1832, 1843, 1852 – 1853 un 1865. gada izvirdums, perioda kulminācija (lielākais izvirdums kopš 1669. gada), izmetot apmēram 100 x 106 m3 lavas un citus piroplastiskos materiālus. Dažas nedēļas pēc izvirduma beigām notika 4.7 balles spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā gāja bojā apmēram 70 cilvēki;
  • 3. posms (1870.- mūsdienas) – ievērojams augstāks aktivitātes līmenis (biežāki izvirdumi, turklāt, galvenokārt sānu izvirdumi) un pieaugošs izmešu daudzums ir sācis notikt kopš 20. gadsimta vidus, turklāt, izvirdumi ir sākuši notikt vai nu vairāki vienlaicīgi, vai arī sekojoši viens pēc otra (laika posmā no 1865. gada līdz 1993. gadam ir notikušas četras šādas sērijas: 1) 1874 – 1892, 2) 1908 – 1928, 3) 1942 – 1951, 4) 1971 – 1993. Pēdējā no tām ietvēra vismaz 13 sānu izvirdumus 22 gadu laikā, tādējādi, vidējais laika intervāls starp sānu izvirdumiem ir samazinājies līdz 1.5 gadam). Kad 2001. gadā notika sānu izvirdums, tika uzskatīts, ka tas ir jauna perioda sākums un nākamais izvirdums sāksies pēc apmēram 1.5 gada, un tā arī notika (2002. – 2003.). Abus izvirdumus raksturoja vienlaicīga laterālā un sānu izvirdumu esamība, kuru pamatā, visdrīzākais, ir nesen izveidojies centrālajam magmas rezervuāram paralēls magmas rezervuārs. Ņemot vērā šīs izmaiņas, nav iespējams paredzēt vulkāna darbību nākotnē, taču visdrīzākais izvirdumi notiks arvien biežāk un arī izmešu daudzums palielināsies.

Izvirdumu hronoloģija:

2011, 2010, 2006-09, 2004-05, 2002-03, 1994-2001, 1993, 1993, 1991-93, 1990-92, 1989-90, 1989, 1988-89, 1987, 1986-87, 1984-86, 1984, 1983, 1981, 1981, 1981, 1980, 1980, 1979-92, 1971-79, 1966-71, 1959-64, 1959, 1958, 1957-58, 1957, 1955-56, 1953?, 1951-52, 1950-51, 1949-50, 1947, 1947, 1946, 1945, 1942-44, 1942, 1940-42, 1935-39, 1934, 1931-33, 1930, 1929, 1928, 1928, 1926, 1924-25, 1923-24, 1923, 1919-23, 1918, 1918, 1917, 1913-17, 1912, 1911, 1911, 1910-11, 1910, 1908-09, 1908, 1899-1907, 1899, 1893-98, 1892, 1892, 1891, 1886, 1884-85, 1883, 1879, 1878-83, 1874, 1874, 1869, 1868, 1865, 1864, 1863, 1857, 1852-53, 1843, 1842, 1838-39, 1833, 1832, 1828-32, 1827, 1822, 1819, 1816?, 1811-12, 1810, 1809, 1803-09, 1802, 1797-1801, 1792-93, 1792, 1791, 1787, 1781, 1780, 1776, 1770?, 1767, 1766, 1764-65, 1763, 1763, 1758-59, 1755, 1752-58, 1747-49, 1744-45, 1735-36, 1732-33, 1723-24, 1702, 1693-94, 1693?, 1689, 1688, 1682, 1669, 1654-56?, 1651-53, 1646-47, 1643, 1634-38, 1633?, 1614-24, 1610, 1603-10, 1595?, 1579-80?, 1566, 1554?, 1541, 1540, 1537, 1536, 1494?, 1447, 1446, 1444, 1408, 1381?, 1350, 1333, 1329, 1329, 1284-85, 1250, 1222, 1194, 1169?, 1164, 1160, 1157, 1063, 1044?, 1004?, 911?, 859?, 814?, 812?, 644?, 417?, 252?, 80?, 39, 10, 10 BC, 32 BC, 36 BC, 44 BC, 49 BC, 56 BC, 61 BC, 122 BC, 126 BC, 135 BC, 141 BC, 350 BC, 396 BC?, 425-24 BC? 479-76 BC?, 565 BC?, 695, 735 BC?, 1500 BC.

Secinājumi:

  • strukturālie un seismiskie dati apliecina, ka reģiona deformācija notiek Z – D virzienā (Āfrikas tektoniskā plātne virzās zem Eirāzijas plātnes);
  • laika posmā no 1971. līdz 2001. gadam no Etnas četriem augstākajiem krāteriem visaktīvākais ir bijis DA krāteris;
  • Etna savā darbībā ir kļuvusi daudz aktīvāka, jaudīgāka un sarežģītāka (tiek uzskatīts, ka ir izveidojušies divi magmas rezervuāri);
  • izvirdumi ir sākuši notikt gan vairāki vienlaicīgi, gan arī sekojoši viens pēc otra un daudz biežāk (vidējais laika intervāls starp tiem ir samazinājies līdz 1.5 gadam);
  • sānu izvirdumi, kas var ilgt pat vairāk kā gadu, pēdējos gados ir radījuši ievērojamu izmešu daudzumu, tādējādi, apliecinot, ka tie spēj būtiski apgrūtināt iedzīvotāju ikdienas dzīvi (lauksaimniecība, sabiedriskais transports, u.c.).

Noderīgi:

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: