Uzmanību: medūzas!

Ne tikai Sicīlijā, bet arī citur pasaulē pēdējos gados medūzu ir kļuvis arvien vairāk. Izrādās, ka to dzīvotspēju un vairošanos nosaka daudzi faktori, piem., okeānu straumes, pārtikas pieejamība, plēsonība, ūdens temperatūra un skābekļa koncentrācija ūdenī. Tām labvēlīgi faktori ir zema skābekļa koncentrācija ūdenī, pēc iespējas siltāks un sāļāks ūdens (sāļā ūdenī ir vairāk barības vielu un joda, kas ir nepieciešams, lai medūzas polips pārvērstos nākamajā stadijā) un liela zivju (medūzu ienaidnieku) nozveja.

Kas tad īsti ir šie želejveida radījumi, kas spēj apdraudēt pat cilvēku?

Izrādās, ka medūzas ir zarndobumaiņi, plēsīgi dzīvnieki, kuru uzbūve ir ļoti vienkārša. Ķermeni veido divas šūnu kārtas, un ķermenī ir ārkārtīgi liels ūdens daudzums – vairāk nekā 97 %. Lietussarga veida ķermeņa apakšdaļas centrā atrodas mute ar četriem mutes lēveriem. Uz medūzas virsmas ir redzams sārts tīklojums, kas pēc izskata nedaudz atgādina ziedu, tas ir caurredzamais medūzas kuņģis.

Medūzas galvenās maņas ir taustekļi, kas atrodas lietussargveida ķermeņa malā. Medūzas ne redz, ne jūt savu laupījumu. Ar taustekļu palīdzību medūzas ķer sīkus dzīvnieciņus – dažādus vēzīšus, krabju kāpurus, ar tiem tās barojas. Kā zarndobumainim medūzai ir dzeļšūnas upura paralizēšanai. Upuri satvērušie taustekļi ar dzeļmatiņiem pārdur tā ādu un ievada apdedzinošu šķīdumu. Tad mutes lēveri saķerto radību ievieto mutē, kur tā pazūd. Medūzas medības var saukt par pasīvām – ja, medūzai plivinoties pa ūdeni savā nodabā, pie taustekļiem nonāk vēzītis vai kāpurs, tas arī tiks nomedīts.

Medūzām  ir grūti pretoties straumes spēkam, tās pārvietojas, saspiežot ķermeni un izspiežot ūdeni ārā, ar sava veida “reaktīvā dzinēja” spēku kuļoties uz priekšu. Ķermeņa kontrakcijas var sasniegt 100 – 140 reižu minūtē.

Medūzu vairošanās notiek Augustā. Nobriedušas medūzas mātītes dzimumšūnas nonāk kuņģī un pēc tam tiek izgrūstas ūdenī kā ikri. Viena medūza izgrūž vairākus tūkstošus olu, kuras turpat ūdenī apaugļo tēviņi. Apaugļotās olas nosēžas jūras dibenā, kur sākas medūzu attīstība. Jaunā paaudze platulas – “kāpura” – veidā pārziemo, piestiprinājusies pie jūras gultnes. Kamēr medūzas ir platulas stadijā, ar tām barojas ļoti daudzi citi dzīvnieki – dažādi vēzīši, zivju mazuļi. Pavasarī iestājas nākamais medūzu attīstības periods – no vienas apaugļotas olas rodas veidojums, kas sastāv no vairākām kārtām, it kā kaudzē saliktiem šķīvīšiem. Kad virsējā kārta ir izaugusi un sasniegusi noteiktu lielumu (angļu val.: budding polyp), tā atdalās un aizpeld. Tai pamazām seko pārējās kārtas. Atdalījusies kārta strauji aug un pamazām pieņem medūzas formas. Augot, medūza ēd saviem izmēriem atbilstošu barību. Mazo medūzu barība ir planktoniskie dzīvnieciņi – bieži ar cilvēka aci neredzami dažādi kāpuri, baktērijas. Kopumā medūzas dzīves cikls ir apmēram divi gadi.

Jāatzīmē, ka pieaugušām medūzām ienaidnieku jūrā nav daudz – atsevišķas zivju sugas, jūras bruņurupuči, gliemeži un zarņdobumaiņi.

Ieteicams zināt:

  • pastāv vairāk kā 200 medūzu sugu (Scyphozoa, Staurozoa, Cubozoa, Hudrozoa klases); par lielāko medūzu tiek uzskatīta Cyanea capillata, jo tās taustekļi vien ir 36.5 m gari;
  • medūzas peld pa straumi un spēj pārvietoties nevis horizontālā, bet gan vertikālā virzienā, tāpēc vienkāršākais veids, kā no tām izvairīties, ir vienkārši apiet tās, netuvoties;
  • visbīstamākās ir tās medūzas, kurām ir gari taustekļi (vizuāli var šķist, ka medūza atrodas tālu, bet patiesībā tās taustekļi var atrasties mums blakus);
  • medūzas inde sastāv no trīs olbaltumiem: viens ar paralizējošu iedarbību, otrs ar iekaisumu izraisošu iedarbību un trešais – neirotoksīns, pret kuriem neeksistē specifiskas pretvielas;
  • medūzas pieskāriens var izraisīt spēcīgas sāpes, niezi, apsārtumu, sliktu dūšu, caureju, vēdersāpes, sastinguma/ nejūtīguma sajūtu, muskuļu spazmas, atsevišķos gadījumos pat elpošanas problēmas, anafilaktisko šoku un nāvi;
  • svarīgi ir medūzas pieskāriena vietu neaiztikt ar rokām, lai tādējādi izvairītos no indīgo vielu pārnešanas uz citiem ķermeņa rajoniem;
  • ko ir iespējams darīt, ja medūza jau ir pieskārusies: 1) pēc iespējas ātrāk iziet ārā no ūdens un apsēsties ēnainā vietā, 2) turpināt apliet saskarsmes vietu ar etiķi vai jūras ūdeni vismaz 15 min, bet nekādā gadījumā ar tīru dzeramo ūdeni, jo tad taustekļi turpinās izdalīt indīgās vielas! Nelikt virsū ledu vai karstu ūdeni!, 3) noņemt taustekļus ar jebkādu palīglīdzekļu palīdzību (kociņu, pinceti) un ja ir pieejami, tad vēlams izmantot cimdus);
  • pēc medicīniskās palīdzības ir jāgriežas nekavējoties, ja ir elpošanas problēmas, grūtības norīt, sāpes krūtīs, svīšana, bālums, orientēšanās problēmas, spēcīgas sāpes pieskāriena vietā vai pieskāriena vieta ir ļoti plaša. Īpaša uzmanība ir jāpievērš bērniem un veciem cilvēkiem;

Noderīgi:

Itālijā ir izveidota medūzu karte, lai savlaicīgi informētu atpūtniekus par šo būtņu esamību izvēlētajā peldvietā:

http://www.focus.it/sponsor/meteo-meduse/

One Trackback to “Uzmanību: medūzas!”

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: