Archive for March, 2011

31/03/2011

Baklažānu sautējums (Caponata)

Food_Caponata

Kaponata (itāļu val.: Caponata, sicīliešu dialektā: Capunata) ir tipisks sicīliešu ēdiens (dārzeņu sautējums; itāļu val.: caponata siciliana), kura svarīgākā sastāvdaļa ir baklažāni. Tiek uzskatīts, ka tas ir arābu virtuves devums, jo tieši arābi bija tie, kas Sicīlijā ieveda baklažānus (arābu periods: 827. – 1061.g.). Līdz tam tie nebija pazīstami.

Pirmās rakstiskās liecības par kaponatas esamību ir datējamas ar apm. 1700.gadu, kas ir daudzus gadsimtus pēc tam, kad Sicīlijā bija pieejami baklažāni. Tajā laikā kaponata kopā ar maizi tika izmantota kā pamatēdiens. Tiek uzskatīts, ka tā radās nabadzīgo iedzīvotāju vidū, kā mēģinājums atdarināt bagātnieku vidū tik populāro ēdienu, kura sastāvā ietilpa zivs “capone” (zivs tika aizstāta ar baklažāniem).

Mūsdienās baklažāni ir viens no daudzveidīgākajiem un biežāk izmantotajiem dārzeņiem Sicīlijā. Kaponata tiek pasniegta gan karstā veidā kā piedeva pie citiem ēdieniem (piem., gaļas vai zivīm), gan arī aukstā veidā kā uzkoda.

Pastāv daudzas un dažādas kaponatas receptes.

Sastāvdaļas (6 pers.):

  • 8 vidēji lieli baklažāni (melnie);
  • 2 lieli sīpoli;
  • 600 gr selerijas kātu;
  • 500 gr gatavu tomātu (vai konservētu tomātu gabaliņos);
  • 200 gr melnās olīvas, bez kauliņiem;
  • 60 gr ciedru riekstu (var tikt izmantotas arī nelielos gabaliņos sakapātas grauzdētas, lobītas mandeles);
  • 40 gr cukura;
  • 3 ēd.k. kaperu;
  • pāris lapiņas bazilika, nedaudz pētersīļa;
  • sāls, melnie pipari;
  • 100 ml baltvīna etiķa;
  • 100 ml olīveļļas.

P.S. Var pievienot arī ķiplokus, papriku, kartupeļus, u.c.

Pagatavošana:

  • baklažānus sagriež palielos kvadrātveida gabaliņos, apkaisa ar vārāmo sāli un atstāj uz apmēram 30 minūtēm nostāvēties. Pēc tam tiem uzmanīgi nospiež lieko šķidrumu un liek sakarsētā eļļā cepties līdz tie iegūst zeltaini brūnu nokrāsu. Kārto uz virtuves papīra dvieļiem;
  • uz pannas nelielā daudzumā eļļas apcep smalki sagrieztus sīpolus līdz tie iegūst zeltainu nokrāsu, pēc tam pievieno smalki sagrieztus selerijas kātus, olīvas, kaperus un paprikas gabaliņus un visu sautē uz mērenas liesmas apmēram 10 min. Pēc tam pievieno gabalos sagrieztus tomātus, ķiploka daiviņu, bazilika lapiņas un turpina sautēt vēl apmēram 10 – 15 minūtes jeb visas sastāvdaļas gandrīz gatavas. Pēc garšas pievieno sāli un piparus;
  • pievieno baklažānus un turpina sautēt vēl apmēram 5 minūtes;
  • pievieno baltvīna etiķi un ļauj tam iztvaikot. Pēc garšas pievieno cukuru;
  • pašās beigās pievieno smalki sakapātus pētersīļus un riekstus (ciedru riekstus vai lobītas mandeles). Pasniedz siltu kā piedevu pie citiem ēdieniem vai aukstu kā uzkodu. Dekorē ar bazilika lapiņām!

Labu apetīti!

P.S. Pasterizētā veidā kaponata var tikt uzglabāta 2 gadus, atvērtā veidā ledusskapī – 1 mēnesi.

Food_CaponataCaponata

29/03/2011

Klasisks tiramisu (Tiramisu)

Food_Tiramisu

Maigs, gaisīgs un dievišķīgs. Aristokrātisks. Neatkārtojams.

Klasisks itāļu (nevis sicīliešu) deserts, kurš mūsu mājās ir Nr.1.

Lai gan pastāv daudzas un dažādas leģendas par šī deserta izcelsmi, tomēr tiek uzskatīts, ka pirmo reizi tas tika pagatavots 17.gs., kad Toskānas lielhercogs Kozimo III de Mediči (Cosimo III de Medici, 1642 – 1723) nolēma apciemot blakus esošo Sjēnas (Siena) pilsētu. Vietējie pavāri, gribot izpatikt viņa aristokrātijai, lielam saldummīlim, nolēma pagatavot jaunu desertu, kuru nosauca par “hercoga zupa” (zuppa del duca). Hercogam tik ļoti iepatikās šis jaunais deserts, ka tā recepti viņš aizveda sev līdzi uz Florenci. Tālāk tā aizceļoja uz Treviso, bet no turienes uz Venēciju. Un tieši Venēcijā tas ieguva savu pašreizējo nosaukumu – “Tiramisu” (tira – mi – su), kas no itāļu valodas varētu tikt tulkots kā “paceļ mani augšup”, “pacel mani debesīs”, “uzmundrini manu omu”. Kurtizānes to atzina par kalorijām bagātu, vieglu un uzbudinošu desertu, ar kuru centās mieloties pirms īpaši svarīgām vizītēm un pieņemšanām.

Arī recepšu variācijas ir daudas un dažādas (katrā reģionā un restorānā to taisa atšķirīgu), taču klasiskajā variantā tā galvenās sastāvdaļas ir maskarpone siers un svaigas olas, tāpēc vislabāk ir izmantot zināmas izcelsmes olas. Arī pievienotie alkohola veidi var būt atšķirīgi – Marsala, Amaretto, konjaks, tumšais rums, u.c.

Nepieciešams (12 pers.):

  • 5 – 6 olas, dzeltenumi atdalīti no baltumiem;
  • 100 gr cukura;
  • 500 gr Mascarpone siera;
  • apm. 400 gr cepumu saukti par dāmu pirkstiņiem (savoiardi);
  • apm. 300ml atdzesēta espresso kafija;
  • rūgtais kakao pulveris;
  • šķipsniņa sāls;
  • 1 ēd.k.  pēc izvēles – Marsala, Amaretto, konjaks, tumšais rums (alkoholu var arī nepievienot vispār).

Pagatavošana:

  • uzvāra kafiju, pievieno alkoholu (ja pievieno) un atdzesē;
  • atdala olbaltumus no dzeltenumiem;
  • dzeltenumus kopā ar cukuru saputo gaišās putās, uzmanīgi iecilā vai lēnām iemaisa maskarpone sieru;
  • olbaltumus ar šķirpsniņu sāls saķul stingrās putās un pēc tam iecilā dzeltenuma – maskarpones masā;
  • biskvīta nūjiņas no abām pusēm iemērc kafijā un kārto traukā vienu pie otras;
  • nākamajā kārtā liek krēmu tik daudz, lai tas pilnībā nosegtu biskvīta nūjiņas. Viegli pārkaisa ar kakao. Procesu atkārto tikmēr (biskvīta nūjiņas – krēms – kakao), kamēr izmantotas visas sastāvdaļas. Virsējā kārtā liek krēmu, kuru pārkaisa ar kakao;
  • trauku liek ledusskapī uz pāris stundām (es parasti taisu iepriekšējā vakarā, ja paredzēts lietot nākamajā dienā).

Tiramisu

23/03/2011

Zemā sieviešu nodarbinātība Itālijā

Nevienu nepārsteigs ES 27 valstu ietvaros veiktā pētījuma rezultāti – jo vairāk bērnu ģimenē, jo zemāka ir sieviešu nodarbinātība (vīriešiem otrādi), taču pārsteigs tas, ka divās valstīs – Maltā un Itālijā – sievietēm ar bērniem vecumā no 25 līdz 54 gadiem ir visgrūtāk atrast darbu.

Vidējais nodarbinātības rādītājs ES 27valstīs Max nodarbinātība Min nodarbinātība
Sievietes bez bērniem 75.8% Somija 83.2% 

Vācija 81.8%

Itālija 63.9% 

Malta 56.6%

Sievietes ar 1 bērnu 71.3% Francija 78% 

Lielbritānija 75%

Grieķija 61.3% 

Itālija 59%

Malta 45.7%

Sievietes ar 2 bērniem 69.2% Slovēnija 89.1% 

Somija 83.3%

Francija 78%

Beļģija 77.2%

Itālija 54% 

Malta 37.4%

Sievietes ar 3 bērniem 54.7% Holande 71.3% 

Beļģija 61.7%

Itālija 41.3% 

Malta 29.6%

Turklāt, laika posmā no 1999.gada līdz 2009.gadam Itālijā sieviešu nodarbinātība ir samazinājusies 2x vairāk nekā vidēji ES 27 valstīs (1.2% : 0.6%). Turklāt, tieši Maltā (52%) un Itālijā (35.5%) sievietes visbiežāk ir pārstājušas pat meklēt darbu (2009.g. ES 27 valstu vidējais rādītājs – 22.1%, Šveice un Vācija – 13%).

22/03/2011

Itāļu miljardieri

“Forbes” publicētajā miljardieru sarakstā ir atrodami arī itāļi. To pirmais desmitnieks:

  • Michele Ferrero un ģimene, Nr.32 pasaulē, šokolādes izstrādājumi, piem., Ferrero Rocher, Nutella, Tic Tac, Kinder šokolāde, Kinder olas, Mon Cheri, Gran Soleil;
  • Leonardo Del Vecchio, Nr.71 pasaulē, brilles – Luxottica, Sunglass Hut, LensCrafters, RayBan, Oakley, Pearle Vision, Ilori, EyeMed;
  • Silvio Berlusconi un ģimene, Nr.118 pasaulē, masu mēdiji (Mediaset), dzīvības apdrošināšana, filmu ražošana, futbola komanda
  • Giorgio Armani, Nr.136 pasaulē, mode
  • Benetton ģimene, Nr.488 pasaulē, Benetton
  • Mario Moretti Polegato, Nr.512 pasaulē, apavi
  • Ennio Doris un ģimene, Nr.833 pasaulē, apdrošināšana
  • Francesco Gaetano Caltagirone, Nr.833 pasaulē, cements
  • Stefano Pessina, Nr.879 pasaulē, farmācija
  • Diego Della Valle, Nr.938 pasaulē, tirdzniecība

Visvairāk miljardieru ir ASV (413), tālāk seko Āzija (332) un Eiropa (300).

Eiropā visvairāk miljardieru ir Krievijā (101), Vācijā (52) un Lielbritānijā (32).

Visvairāk miljardieru dzīvo Maskavā (79).

Gada visneveiksmīgākais miljardieris – IKEA dibinātājs Ingvars Kamprads (noslīdējis no 11. uz 162.vietu).

22/03/2011

Ūdens dārdzība Sicīlijā

Kā vienmēr, Itālijā viss notiek ar nokavēšanos, tāpēc nav ko brīnīties, ja 2011.gada 22.martā – Pasaules ūdens dienā – tiek publiskoti dati tikai par 2009.gadu. Ar tādu pašu nokavēšanos tiek piestādīti arī rēķini par sniegtajiem pakalpojumiem.

Ja 2009.gadā Itālijā viena mājsaimniecība par ūdeni maksāja vidēji 270 euro gadā, tad Sicīlijā – 279 euro. Vairāk par Sicīliju maksāja vien piecos citos reģionos: Toskānā (369 euro), Emīlijā Romanjā(319 euro), Pulja (312 euro) un Marke (312 euro).

Laika posmā no 2008. līdz 2009.gadam Sicīlijā ūdens tarifs ir pieaudzis par 7.3%, kamēr valstī vidēji – 6.7%. Vislielākais tarifu pieaugums Sicīlijā ir reģistrēts Palermo (+34%, trešais lielākais tarifu pieaugums valsts mērogā) un Ragusa (+20.9%).

Viena no Sicīlijas pilsētām, kur absolūtos skaitļos par ūdeni nākas maksāt visvairāk, ir Agridžento, 419 euro (to pārspēj vien Florence, Pistoija un Prato, 431 euro). Turklāt, dažādās pilsētās cenas var būt ļoti atšķirīgas, piem., Sirakūzas – 206 euro, Katānija – 187.

5 gadu laikā maksa par ūdeni un atkritumu izvešanu Itālijā ir palielinājusies par apmēram 32% (pārējā euro teritorijā – 15%), taču tas nebūt nenozīmē kvalitātes uzlabošanos. Tiek lēsts, ka Itālijā sabiedrisko pakalpojumu tirgus ir apmēram 32 miljardu euro liels, turklāt, ļoti, ļoti atšķirīgs. Piemēram, ūdens Florencē maksā 4x vairāk nekā Milānā (431: 103 euro), bet atkritumu izvešana 2.5x mazāk kā Neapolē (135: 331 euro). Kaljāri (Sardīnija) gāze un elektrība izmaksā vairāk nekā Venēcijā (2335: 1497 euro).

Saskaitot visus šos sabiedrisko pakalpojumu izdevumus, Itālijā visdārgākā izrādās Sardīnijas pilsēta Kaljāri (3108 eur), kurai seko Palermo (2633), Dženova (2537), Neapole (2537), Florence (2507) un Roma (2461). Savukārt, vislētākā izrādās Milāna (2179 eur).

Ņemot vērā maksu par sabiedriskajiem pakalpojumiem un to kvalitāti, Itālijā visizdevīgāk dzīvot ir Milānā (6%), Boloņā (7%) un Romā (7.6%), savukārt, visneizdevīgāk Neapolē (14.6%), Katānijā (14.8%) un Palermo (15%).

21/03/2011

Maura galva (La testa del moro)

La testa del moro

Sicīlijas mīti un leģendas.

Izrādās, ka atbilde ir meklējama arābu periodā (apm. 1000g.) Sicīlijas pilsētā Palermo, kur arābu kvartālā Kasbah (mūsdienās – Kalsa) dzīvoja ļoti skaista meitene ar gariem melniem matiem un Vidusjūras ūdeni atstarojošām zilām acīm. Kā jebkurai sevi cienošai sicīliešu meitenei viņai nebija atļauts vienai pašai iziet no mājas un pastaigāties pa ielu, tāpēc viņa pavadīja laiku, nodarbojoties ar dārzniecību uz sava balkona. Tajos laikos tā bija vienīgā brīvības un socializēšanās izpausme. Ļoti svarīga ikdienas dzīves sastāvdaļa.

Kādu dienu zem viņas balkona gāja kāds jauns mauru (musulmaņu) tirgotājs, kurš, ieraugot tik skaistu un graciozu meiteni, iemīlējās no pirmā acu skatiena. Bez domāšanas viņš devās atzīties skaistajai meitenei savā mīlestībā un viņa, tirgotāja bagātības un acīmredzamās mīlestības un glaimu iespaidota, pieņēma šīs jūtas. Atdevās viņam un turpināja šīs kvēlās attiecības.

Taču kādu dienu viņa uzzināja šausmīgu patiesību – mauram drīzumā bija jāatgriežas savā zemē, turklāt, tur viņu gaidīja sieva un vairāki bērni. Viņas sirds bija salauzta un kā jebkura sevi cienoša sicīliešu sieviete viņa nolēma atriebties. Kopā pavadījuši pēdējo nakti, viņa miegā pārgrieza tam rīkli un pēc tam nocirta galvu.

Nākamās dienas rītā maura galva atradās visu apskatīšanai uz meitenes  balkona, turklāt, viņa tajā iesēja bazilika sēklas, kuras auga tik skaistas un aromātiskas, ka pārējās sievietēs izraisīja skaudību. Tās devās pie amatniekiem un lūdza izgatavot līdzīgas terakotas vāzes ….

Mūsdienās arāba galva kā vāze ar dažādiem dekoratīviem elementiem ir ļoti populārs keramikas izstrādājums, kas vistiešākajā veidā atspoguļo sicīliešu temperamentu.

Taormina_Testa di morotesta-di-moro_monreale-1testa-di-moro_monreale-2

20/03/2011

Itālijas apvienošanās 150.gadadiena

2011.gada 17.martā tika atzīmēta Itālijas apvienošanās 150. gadadiena. Vissvairāk šie svētki tika atzīmēti Torīno (Torino) – pilsētā, kurā atradās Itālijas Parlaments un tika izvēlēts un nosaukts Itālijas karalis Viktors Emanuēls II, un Romā.

Itālijas himna un gadadienai veltīts video: 150 anni Italia

Īsumā no vēstures:

Itālija jau kopš viduslaikiem ir bijusi sadalījusies vairākās atsevišķās valstiņās (piem., Neapoles, Sardīnijas, Toskānas, Venēcijas, u.c.), kuras kontrolēja dažādas valstis, piem., Francija, Spānija un Austrija. Pēc Napoleona I krišanas 1815.gadā, Vīne sadalīja Itāliju divās daļās un atkal kārtējo reizi karalisko ģimeņu pārstāvji pārņēma varu, izdodot dažādus noteikumus, no kuriem daži bija autokrātiski.

Tas bija spēcīgs stimuls, lai 19.gs. pirmajā pusē attīstītos spēcīgas nacionālās vienības un demokrātijas apziņas, rastos slepenas biedrības, kas aicināja padzīt austriešus, kuru varā atradās plaši Itālijas apgabali (Lombardija un Venēcija) un izveidotu vienotu Itālijas valsti. 19. gadsimta piecdesmitajos gados starp Itālijas valstiņām sevišķi izcēlās Sardīnija. Aktīvākie Itālijas apvienošanas dalībnieki bija Džuzepe Madzīni (Giuseppe Mazzini) – nacionālistiskās apziņas dibinātājs, Count Cavour – pirmais premjerministrs, Džuzepe Garibaldi (Giuseppe Garibaldi)  – cīnītājs un Viktors Emanuēls (Victor Emmanuel).

1848.gadā gandrīz visās Apenīnu pussalas valstīs sākās revolūcija (Ziemeļitālijā tā bija vērsta pret Austriju, bet Dienviditālijā pret Spāniju). Lai gan 1849.gadā Francijas armija apspieda dumpiniekus, tomēr tas nebija uz ilgu laiku, jo, izmantojot to, ka iepriekšējā gadā Francija sakāva Austriju, 1869.gadā sākās jauna sacelšanās, kurā lielu lomu spēlēja Džuzepes Garibaldi vienības.

1860.gadā Garibaldi atbrīvoja Itālijas dienvidus. 1861.gadā par Itālijas karali tika kronēts Viktors Emanuels II no Sardīnijas.Visa Itālija, izņemot Romu un Venēciju, bija apvienota.

***

Venēcija Itālijas Karalistei pievienojās 1866.gadā, Roma – 1870.gadā.

Laika posmā no 1865. līdz 1871.gadam Itālijas galvaspilsēta bija Florence.

19/03/2011

Zemestrīces, cunami un atomelektrostacijas

Protams, šomēnes ļoti aktuāla tēma, tāpēc mēģināju internetā pameklēt drusku vairāk informācijas. Atradu Starptautiskās kodolenerģijas aģentūras 2009.gada nogales Vīnes konferences materiālus. Skaitļi un viela pārdomām:

  • Pirmā atomelektrostacija (AES) tika uzcelta 1954.gadā Krievijā, Obninskā, savukārt, visjaudīgākā AES atrodas Francijā;
  • 2009.gada beigās pasaulē (31 valstī) darbojās 437 AES, kas saražoja apmēram 17% no visas pasaules elektrības;
  • 2009.gada beigās Eiropā darbojās 195 AES, visvairāk Francijā (58), Krievijā (32), Lielbritānijā (19), Vācijā (17) un Ukrainā (15).
  • Visvairāk kodolstacijas ir ASV (104), Francijā (58) un Japānā (54), turklāt ASV un Japāna kopā saražoja apmēram 50% no pasaules elektrības;
  • Vairums jauno AES top Āzijā, glv. Ķīnā, Indijā, Dienvidkorejā un Japānā;
  • Vairums AES ir celtas laika posmā no 1960.-1980.tajiem gadiem, tātad tās ir 30 un vairāk gadus vecas (II paaudzes reaktori). Uzreiz ir jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā pēc divu gadu desmitu pauzes ir sākusies AES renesanse, uzceltas apmēram 37 jaunas AES;
  • Vislielākais AES saražotās elektrības īpatsvars ir Francijā (76%), Slovākijā (54%), Beļģijā (52%) un Ukrainā (48%), savukārt, vismazākais – Ķīnā (1.9%) un Indijā (2.2%).
  • Ievērojamākās AES traģēdijas (9): Vācija (1975), Čehoslovākija (1977), ASV, Pensilvānija (1979), ASV, Alabama (1985), ASV, Masačūsetsa (1986), Ukraina (1986), ASV, Pensilvānija (1987), ASV, Florida (1996), Japāna (2011).
  • 200Km attālumā no Itālijas atrodas 27 AES (Francijā, Šveicē, Vācijā un Slovēnijā), tāpēc visvairāk riskam ir pakļautas Ziemeļitālijas teritorijas, jo īpaši bīstami tiek uzskatīti Slovēnijas un Francijas reaktori.


Kas šajā jomā notiek Itālijā?

Neskatoties uz to, ka Itālija ietilpst to valstu četriniekā, kuras ir pakļautas vislielākajam zemestrīču riskam Eiropas teritorijā (arī Portugāle, Grieķija un Rumānija; 60% Itālijas teritorijas ir paaugstināts seismiskais risks) un 1980.-tajos gados tika slēgtas četras Itālijā darbojošās AES, tomēr tā vēlas atjaunot atomelektrostacijas (uz doto brīdi Itālijā, Portugālē un Grieķijā to nav, Rumānijā – 2). Nacionālā elektroenerģijas kompānija (ENEL) paziņoja, ka nākamo 5 gadu laikā ieguldīs šajā jomā 31 miljardu eiro. 2011.gada 12.jūnijā ir paredzēts referendums, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli. Tiesa gan, Japānas situācija šo milzīgo vēlmi ir piebremzējusi. Uz laiku.

Pēdējā gadsimta laikā Itālijā 6 balles un spēcīgākas zemestrīces ir notikušas apmēram desmit reizes. Izskatās, ka itāļi jau ir aizmirsuši pēdējo 100 gadu traģiskāko zemestrīci – 1908.gada 7.5 balles spēcīgo zemestrīci Mesīnā (Sicīlijā) un D Itālijas sauszemes teritorijā (Calabria), kurai sekoja 13m augsts cunami, kā rezultātā – 90% sagruvušu ēku un apmēram 200 000 bojāgājušo. Vēl traģiskāka bija 1693.gada zemestrīce Katānijā (Sicīlijā), kas iznīcināja un ar lavu apraka visu pilsētu, bojā aizgāja apmēram 85% – 90% tā brīža iedzīvotāju, turklāt cunami par 100 – 250m samazināja salas teritoriju.

Neskatoties uz to, ka 90% Sicīlijas teritorijas pastāv ļoti augsts zemestrīču risks (īpaši tās Austrumu pusē) un Sicīlijā ir vērojama risku summēšanās (vulkāniskais risks Etnas apkārtnē + rūpnieciskie riski Siracusa un Milazzo apkārtnē (nafta, smagā ķīmija) + ģeoloģiskie riski praktiski visur), šo gadu laikā nekas būtiski nav mainījies – nav civilās aizsardzības apmācības, nav brīdināšanas sistēmas, apmēram 65% ēku ir ļoti vecas un neatbilst nekādiem pretzemestrīču standartiem. Šie standarti tika pieņemti 1981.gadā (novēloti), kad lielākā daļa Katānijas ēku jau bija uzceltas (1950.-1970.gadu periods). Līdz ar to nav pārsteidzošs apgalvojums, ka tikai 15 – 20% Itālijas ēku ir nodrošinātas pret zemestrīcēm (atbilst seismiskās drošības standartiem).

Saskaņā ar 2007.gadā veikta pētījuma rezultātiem, nākamo 45 gadu laikā Sicīlijā, iespējams, varētu notikt spēcīga zemestrīce “Big one” (80/110 gadu periods) un to varētu pavadīt spēcīgs cunami (Boloņas Universitātes pētījuma un aprēķinu rezultāti – Sicīlijas austrumu piekraste ir visvairāk pakļauta cunami riskiem visā Vidusjūras reģionā).

Uzziņai:

  • Vidējais zemestrīču skaits pasaulē gada laikā
Apraksts Balles Vidēji gada laikā
Katastrofāla > 8 1
Ļoti spēcīga 7-7.9 18
Spēcīga 6-6.9 134
Vidēja 5-5.9 1319
Vāja 4-4.9 13 000
Ļoti vāja 3-3.9 130 000
Praktiski nejūtama < 3 1 300 000
  • 5 lielākās zemestrīces pasaulē kopš 1900.gada
  1. 1960, 22 May, Southern Chile, M=9.5
  2. 1964, 28 March, Prince William Sound, Alaska, M=9.2
  3. 1957, 9 Mach, Andreanoff Islands Alaska, M=9.1
  4. 1952, 4 November, Kamchatka, M=9.0
  5. 2004, 26 December, Sumatra, Indonesia, M=9.0


03/03/2011

Katānija (Catania)

Katānija (Catania) ir viena no ekonomiski aktīvākajām Sicīlijas pilsētām, otra lielākā pilsēta aiz Palermo, kurā mūsdienās dzīvo apmēram 300 000 cilvēku.

Katāniju 729g.p.m.ē. ir dibinājuši grieķu kolonisti. Tās turpmākā vēsture ir bijusi ļoti raiba, jo pilsētu ir iekarojuši un tajā ir valdījuši Sirakūzu tirāni, romieši, bizantieši, arābi, normāņi. 1169.gadā pilsētu smagi izpostīja zemestrīce, tāpēc to nācās celt no jauna. Tālāk sekoja spāņu periods, kas izrādījās ļoti svarīgs, jo sākās strauja pilsētas attīstība. Frederiks III no Aragonas tika kronēts par Sicīlijas karali. 1434.gadā tika izveidota pirmā Universitāte Sicīlijā. Taču 17.gadsimta otrā puse Katānijai izvērtās ļoti traģiska – 1669.gadā lava sasniedza Katāniju un pārklāja ar to visu pilsētu. Pilsēta bija pārvērtusies gruvešos un pelnu kaudzēs. Un tad sekoja nākamais tieciens – 30 gadus vēlāk (1693.g.) zemetrīce nopostīja visu, kas vēl bija palicis. Vēlāk sākās milzīgi būvniecības darbi, pilsēta tika celta no jauna. Kā galvenais celtniecības izejmateriāls tika izmantota visur esošā lava. Ēkas tika celtas baroka stilā. 1837. un 1848.gadā notika sacenšanās pret burboniem (francūžiem) un 1860.gadā notika pilnīga Sicīlijas atbrīvošanās un pasludināšana par daļu no Itālijas karalistes.

Uzmanību – ierašanās pilsētā un auto novietošana var izrādīties sava veida pārbaudījums!

Catania_ParcheggioCatania_Parcheggio (1)

Apskates objekti:

  • Doma laukums (Piazza del Duomo) – Katānijas sirds un dvēsele, pilsētas vēsturiskais centrs, ar tās simbolu kopš 1200.gada – strūklaku ar ziloni (Fontana dell’Elefante). Vārti – Porta Uzeda. Turpat arī Rātsnams (Palazzo degli Elefanti), kur apakšstāvā ir apskatāmas klasiskās sicīliešu karietes. Svētās Agates katedrāle – celta 17.gadsimtā baroka stilā uz daudz senākas (12.gs.) zemestrīces laikā izpostītas baznīcas drupām. Svētā Agate tiek uzskatīta par Katānijas pilsētas aizbildni, kas to sargā no ugunsgrēkiem un zemestrīcēm.

Catania_Piazza Duomo (1)Catania_Cattedrale di Sant'AgataCatania_Piazza DuomoCatania_Domenica delle palmeCatania_Piazza Duomo (2)Catania_Piazza Duomo (3)catania_st-agataCatania_Piazza Duomo_Bar

  • Zivju tirgus (Pescheria di Catania) un strūklaka Fontana dell’Amenano;

Catania_Mercato di pesce (1)Catania_Mercato di pesce (2)ct_stagata_2017_6Catania_Mercato di pesce (3)Catania_Mercato (2)Catania_Mercato di carneCatania_MercatoCatania_Mercato (3)Catania_Mercato (1)

  • Etnas iela (Via Etnea) ir viena no Katānijas svarīgākajām ielām. Tā ir nepilnus 3 Km gara, taisna iela, kas sākas Doma laukumā un beidzas ar skatu uz vulkānu Etna. Dažādiem lielākiem un mazākiem veikaliņiem, kafejnīcām un viesnīcām bagāta iela. Skaistas baroka stilā celtas ēkas un baznīcas;

catania_via-etneaCatania_Via San GiulianoCatania_Via Etnea (2)Catania_Via Etnea

  • Universitāte un tai pretī esošā ēka – Palazzo San Giuliano;

Catania_Piazza UniversitaCatania_Palazzo Paterno Castello Sangiuliano

  • Piazza Stesicoro un romiešu amfiteātris (Anfiteatro romano di Catania);

catania_anfiteatro-romanoCatania_Piazza Stesicoro (1)catania_porte

  • romiešu teātris un mazais teātris jeb Odeons;

  • Massimo Vincenzo Bellini operas teātra ēka; Bellini dārzs (Giardino Bellini);

Catania_Teatro Bellinicatania_giardino-bellinicatania_villa-bellini1-1catania_villa-bellini1-2

  • Otrs Katānijas tirgus – lielais tirgus, kur pieejams viss – apģērbs, augļi, dārzeņi, zivis, gaļa, u.c.

Catania_Mercato_grandeCatania market (2)Catania market (4)Catania market (3)

  • Via Crociferi ir viena no Katānijas senākajām un jau kopš romiešu (saukta Via Sacra) un bizantiešu laikiem dažādiem tempļiem un vēlāk klosteriem un baznīcām bagātākajām ielām (vismaz kopš 14.gs.; Chiesa di San Benedetto, Chiesa di San Francesco Borgia, San Giuliano, San Camillo, Collegio dei Gesuiti, Villa Cerami). Daudzas no šīm ēkām pēc 1693.gada postošās zemestrīces pārbūvētas sicīliešu vēlīnā baroka stilā un kopš 2002.gada iekļautas UNESCO. Interesanti, ka klosterī dzīvojošās mūķenes vēl joprojām turpina dzīvot nošķirti no laicīgās dzīves, vienīgais izņēmums ir 5.februāris, kad pilsētas svētku laikā Sv.Agates relikvijas piestāj pie baznīcas durvīm un tām tiek veltīts dziedājums.

catania_via-crocifericatania_via-crociferi_villa-ceramicatania_via-crociferi2catania_via-crociferi1catania_via-crociferi5catania_via-crociferi3catania_via-crociferi_chiesa-s-francesco-dassisi

  • Garibaldi vārti (Porta Garibaldi, sākotnēji saukta Porta Ferdinandea) – pirms 1693.gada zemestrīces Katānijā bija 10 vārti, mūsdienās no šiem senajiem vārtiem ir saglabājušies tikai vieni vārti – Porta di Carlo V. Savukārt, Garibaldi vārti tika uzcelti 1768.gadā sakarā ar Ferdinando IV no Burbonas ierašanos Katānijā.

  • Ursino pils (Castello Ursino) – uzcelta aptuveni 1239. – 1250.gadā, residence daudziem tā laika nozīmīgiem cilvēkiem, vēlāk izmantota kā cietums, mūsdienās – muzejs un mākslas galerija.

  • Katānijas pilsētas pludmales daļa;

01/03/2011

8.03. Festa delle Donne

8.Martā nosacīti tiek atzīmēta Sieviešu diena. Nosacīti tāpēc, ka nav tā, ka visi vīrieši pa ielām staigātu ar ziediem un saldumiem. Jā, ceļa malās stāv busiņi un tirgo dzeltenus ziedus, bet tas tā – tie, kas grib, tie nopērk, bet šeit tā nav masveida parādība.

Interesanti ir tas, ka šīs dienas simbols ir dzelteni krūmveida ziedi – Mimosa. Man tie nepatika, izskatījās pēc pirtsslotām, tāpēc izvēlējos kārtīgu bunti ar pavasari – narcises! Un tikai 5eur

mimosact_2017_primavera-2Torta Mimosa5