Ziemeļāfrikas nemieri

Laikam arī Latvijā tiek ziņots par Ziemeļāfrikas valstīs esošajiem nemieriem, Lībijas pilsoņu karu.

Ja viss sākās ar nemieriem Tunisijā un Ēģiptē un tiem sekojošiem tunisiešu bēgļu uzplūdiem Itālijas salai Lampedūzai, tad būtiskākais notiek tagad – Lībijā, kas laika posmā no 1911. – 1934.gadam ir bijusi Itālijas kolonija un laika posmā no 1934. līdz 1943.gadam atradusies stiprā Itālijas ietekmē.

Mūsdienās abas valstis saista ciešas ekonomiskās attiecības (Berluskoni un Kadafi draudzība?, nafta, gāze, u.c.), 2009.g. noslēgtais miera līgums par to, ka Itālija ik gadu investēs 5 miljardus euro, savukārt Lībija nodrošinās to, ka no šīs zemes uz Itāliju neceļos bēgļi. Skatoties vienu raidījumu, uzzinājām, ka formāli Kadafi pilna šo solījumu (bēgļu nav), taču reāli veic cilvēku dalīšanu grupās un masu deportācijas uz daudz atpalikušākām Āfrikas zemēm.

Sākoties nemieriem Tunisijā, pāris dienu laikā Itālijas salā Lampedūzā ieradās apmēram 5000 bēgļu, kas ir tieši tik pat, cik salas vietējo iedzīvotāju skaits [trakākais esot tas, ka bēgļi ierodas ar dažādām slimībām – malāriju, tuberkulozi, tie brīvi pārvietojas pa pilsētas ielām, uzturas bāros, jo pagaidām viņiem vēl ir nauda]. Bēgļi turpina ierasties visu laiku. Tiek prognozēts, ka kopējais Ziemeļāfrikas bēgļu skaits uz Itāliju, glv.Sicīliju, varētu sastādīt apmēram 250 – 350 000 cilvēku. Tagad Itālijas politiķi mēģina vienoties ar pārējām ES dalībvalstīm par finansiāla atbalsta un bēgļu izmitināšanas iespējām arī citās valstīs, piem., Francijā, Vācijā. Turklāt, pēc iespējas īsākā laikā Itālija vēlas atjaunot krasta apsardzi līdzīgi kā to dara Spānija un Grieķija, kontrolējot ES nonākt vēlošos bēgļus no Marokas/ Alžīrijas un Turcijas.

Sicīliju un pārējās Ziemeļāfrikas valstis saista daudz ciešākas ekonomiskās attiecības (tiek eksportēts apmēram 16% produkcijas, apm.miljards euro vērtībā) nekā Sicīliju un ASV/ Kanādu (487 miljoni euro). Turklāt, 2010.gada pirmo 9 mēnešu laikā eksporta pieaugums uz Alžīriju sastādīja 235%, Ēģipti – 127%, Tunisiju – 90%.

Tiklīdz Lībija noslēdza degvielas un gāzes padevi Itālijai, tā degvielas cenas palielinājās par apmēram 30%, turklāt, vairāk Dienviditālijā (Sicīlijā) nekā Ziemeļitālijā. Paradokss, jo Sicīlijas teritoriālajos ūdeņos iegūst naftu.

Interesantākais šajā visā stāstā ir tas, ka, neskatoties uz to, ka Sicīlijā vienmēr ir bijuši bēgļi no Ziemeļāfrikas valstīm, šeit vispār nav nekādas infrastruktūras, rezerves, nav nekādas gatavības un plānu krīzes situācijām. Tagad, kad process ir sācies, Itālijas valsts vīri brauc uz Sicīliju un, neiedziļinoties, plāno tos izmitināt, kur nu var. Pirmais „upuris” – bijušais Amerikas militāristu 400 māju ciematiņš, kas paredzēts 1000 – 1500 cilvēkiem. Tur ir paredzēts izmitināt apmēram 7x vairāk cilvēku. Un kā saka vietējās pašvaldības mērs, tad tā esot bumba ar laika degli, jo šādos geto apstākļos, bez uzraudzības un aprūpes, rodas „lielas idejas”.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: