Itāļu un Sicīlijas vīni

Food_Zibibbo_Passito

No vēstures: vīns esot bijis zināms jau apmēram 6000g.p.m.ē. Kā izcelsmes reģions tiek minēta teritorija starp Gruziju un Irānu, taču mūsdienās, ņemot vērā atrastos vislielākos vīna pagrabus, tiek minēts arī Dienvidāfrikas reģions.

Savukārt, Eiropā vīns esot parādījies apmēram 4500g.p.m.ē. mūsdienās esošajā Bulgārijas un Grieķijas teritorijās, un bija ļoti populārs dzēriens senās Grieķijas, Trāķijas un Romas laikā.

Vīna tirgus statistika:

  • kopš 2004.gada pasaulē vērojams vislielākais vīna patēriņa kritums, kas skaidrojams ar ekonomisko krīzi pasaulē (īpaši patēriņš ir samazinājies Eiropā, kas ir bijusi vislielākais vīna patērētājs pasaulē), taču atsevišķos reģionos ir vērojams arī vīna patēriņa pieaugums, piem., ASV, Āzija, u.c.
    • vidēji gada laikā franči patērē 59 litrus, itāļi – 57 litrus, šveicieši – 49 litrus … angļi -28 litrus vīna (ja tagad tās ir vidēji 1 glāze vīna dienā, tad vēl 1960.-tajos gados franči vidēji izdzēra 3 glāzes vīna dienā un gada vidējais patēriņš bija 120 litri uz personu);
  • lielākās vīna eksportētājvalstis ir Itālija, Francija, Spānija, Austrālija.
    • Itālija eksportē apmēram 35% saražotā vīna, kas veido apmēram 25-30% no kopējā vīna apjoma pasaulē un 18% no kopējā vīna ieņēmumu apjoma pasaulē. Lielākā daļa Itālijas vīnu ir galda vīni!;
    • Itālija savus vīnus eksportē galvenokārt uz Vāciju, ASV, Lielbritāniju, Franciju un Šveici;
  • lielākās vīna importētājvalstis ir Itālija, Francija, ASV, Vācija, Spānija, UK;

Vīnu klasifikācija

Uzreiz jāpiebilst, ka pastāv atšķirīga vīnu klasifikācija Eiropā un ārpus tās.

  • ārpus Eiropas vīnu ir pieņemts iedalīt pēc vīnogu šķirnēm (Pinot Noir, Merlot);
  • Eiropā vīnu mēdz iedalīt pēc vīna izcelsmes reģiona (Bordeaux, Chianti), lai gan šāds iedalījums nav viennozīmīgs. Francijas, Portugāles un Vācijas iedalījuma sistēma balstās uz vīna izcelsmes (teritoriālo) principu, savukārt, Spānijā, Grieķijā un Itālijā eksistē duālā sistēma – gan teritoriālais (vīna izcelsmes), gan arī vīna kvalitātes princips.

Pēdējos gados vērojama tendence, ka biežāk tiek lietots vīnu iedalījums pēc vīnogu šķirnēm, kas nebūt neapliecina vīna kvalitāti!!!

 

Itāļu vīnu klasifikācija

Itālijā vīns ir ticis izgatavots jau daudzus tūkstošus gadus, taču tikai 60.-tajos gados tika ieviesta nacionāla mēroga programma, kas regulē šo sektoru. Tās ietvaros ir izdalītas četras galvenās vīnu kategorijas (ieviestas 1963.gadā, pārskatītas 1992.gadā):

  1. Galda vīns (Vino da Tavola, VdT) – visvienkāršākie, viszemākās klases vīni, kas paredzēti masveida lietošanai, un kuru izcelšanās vieta un izmantotās vīnogu šķirnes reti kad tiek norādītas uz pudeles etiķetes. Parasti tiek apvienoti vīni no dažādiem Itālijas reģioniem. Šo vīnu kvalitāti nekontrolē valsts, tāpēc to kvalitāte variē atkarībā no katra konkrētā izgatavotāja – var atrast kā ļoti sliktus, tā arī ļoti labus galda vīnus.
  2. Noteiktā reģionā izgatavots vīns (Vino a Indicazione Geografica, IGT), ieviesta 1992.g. – šie vīni arī ir vienkārši galda vīni, taču atšķirībā no Vino da Tavola, šiem vīniem uz etiķetes tiek norādīta izcelšanās vieta. Uz šāda vīna etiķetes tiek norādīts ražas gads, vīnogu šķirne un vīna veids. Šie vīni netiek pakļauti stingrai valsts kvalitātes kontrolei, tāpēc vienīgais, kas atliek, ir paļauties uz ražotāja reputāciju. Tikai pēc 5 gadiem IGT vīni, izejot milzīgu daudzumu testu, var pretendēt uz DOC statusu.
  3. Vino a Denominazione di Origine Controllata (DOC), ieviesta 1963.g. – šis saīsinājums norāda uz to, ka vīna kvalitāti kontrolē valsts institūcijas. Vīni ar šādu apzīmējumu liecina par augstu kvalitāti, jo vīnogas tiek audzētas tikai atzītos vīnogu dārzos un vīnam, atkarībā no reģionālajām īpatnībām, tiek noteikti krāsas, aromāta un garšas kritēriji. Ražojot šīs klases vīnus aizliegts pievienot saldinātājus. Kopumā šīs kategorijas saīsinājums ir piešķirts apmēram 300 vīniem. Lielākā daļa Sicīlijas DOC grupas vīnu ir Marsala vīni, kurus pirms apmēram 200 gadiem atklāja angļu tirgotāji. Šie vīni ir Sicīlijas lepnums, lai gan pavisam nesen tos vēl izmantoja ēdienu gatavošanā, tiem pievienoja dažādus sīrupus un saldinātājus.
  4. Vino a Denominazione di Origine Controllata e Garantita (DOCG), ieviesta 1980.g. – šis saīsinājums norāda uz to, ka vīna kvalitāti ļoti rūpīgi kontrolē valsts un apliecina tā augsto kvalitāti. Šie ir visaugstākās kvalitātes vīni itāļu kvalitātes hierarhijā. Lai saņemtu šo statusu vīnam ir jāiziet ļoti stingra kvalitātes pārbaude. Tiek pārbaudīts ne tikai pats vīns, bet arī izcelšanās vieta, augsnes apstrāde un klimata atbilstība vīnogu audzēšanas periodā un citi kritēriji. Piemēram, 1990. gadā DOCG statusu saņēma tikai 6 vīna veidi, tādā veidā itāļu valdība garantē, ka pasaules tirgū ar šo apzīmējumu nonāks tikai paši izcilākie Itālijas vīni. Kopumā šīs kategorijas saīsinājums ir piešķirts apmēram 30 vīniem

Itālijas vīna tirgus statistika:

  • Itālijā ir vislielākais vīnogu lauku īpatsvars pasaulē!
  • kopumā Itālijā tiek kultivētas apmēram 3 800 atšķirīgas vīna šķirnes
  • galda vīni sastāda apmēram 50% no kopējā vīnu klāsta, kamēr DOC un DOCG vīni tikai 5-10%. Neskatoties uz to, ka galda vīni ir vislielākā vīnu grupa, tomēr pašu itāļu vidū šo vīnu patēriņš arvien samazinās, tāpat kā DOC/DOCG vīnu patēriņš. Palielinās IGT vīnu patēriņš – cenas un kvalitātes ziņā samērīgi vīni!;

o        Desmit populārākie DOC un DOCG vīni veido 47% no kopējā DOC/DOCG vīnu apjoma (13milj hektolitri 2008.gadā), īpaši jāuzsver Montepulciano d’Abruzzo (8.3%), Chianti (7.7%) un Asti (6.8%);

o        IGT vīnu grupā pieci populārākie vīni veido 54% no kopējā IGT vīnu apjoma (13.7milj.hektolitri 2008.gadā), īpaši jāuzsver IGT Sicilia (21.5%), Veneto (12.8%), Marca Trevigiana (7.6%).

  • Itālijā ir apmēram 250 000 vīna darītavas!
  • 35 000 darītavas ražo vīnu pudelēs;
    • Apmēram 75% Itālijas vīnu ražo vairāku uzņēmumu kopuzņēmumi, kamēr skaitliski visvairāk izteikti ir tieši mazie- individuālie vīnu ražotāji;
    • DOC vīnu kategorijai Itālijā atbilst apmēram 350 ražotāji, savukārt, DOCG vīnu kategorijai – tikai nedaudz vairāk par 40!
    • Pēdējos gados būtiski ir palielinājies individuālo vīna ražotāju skaits, kas cenšas pretoties Jaunās pasaules vīnogu šķirņu invāzijai (Merlot, Cabernet Sauvignon, Chardonnay) un attīstīt vietējās vīnogu šķirnes, „atdzīvināt” individuālos vīnus!
  • Itālijā vīna ražošanas industrijā ir nodarbināti apmēram 1.2 miljoni cilvēku (50% pieaugums pēdējo 10 gadu laikā), no kuriem 200 000 ir sezonālie darbinieki un 20 000 imigranti. Pēc statistikas datiem, šajā jomā strādā apmēram 44 dažādu tautību personas

Sicīlijas vīni

Pateicoties klimatiskajiem apstākļiem, Sicīlija jau izsenis ir bijusi perfekta vieta vīnogu audzēšanai. Tieši Sicīlijā senie grieķi pirmo reizi Itālijas teritorijā sāka audzēt vīnogas un gatavot no tām vīnu! Vietējās vīnogu šķirnes ir cēlušās no antīkajām šķirnēm, kuras ieveda no Grieķijas vai kuras selekcionēja vēl senie grieķi.

Sicīlijas vīna tirgus statistika:

  • 15% no Itālijas kopējā vīna apjoma veido Sicīlijas vīni (astotajā – devītajā vietā pasaulē pēc saražotā vīna apjoma!);
  • Sicīlijā ir vislielākais vīnogu audzētāju īpatsvars visā Itālijā (tālāk seko reģioni – Puglia, Veneto)!
  • visvairāk vīna tiek saražots Sicīlijas Rietumu pusē – Trapani, Palermo un Agrigento;
  • Rietumos tiek audzētas galvenokārt baltās vīnogas (77%), kamēr Austrumu daļā – sarkanās (23%);
  • Vīnogu audzēšana notiek pakalnos (65%), līdzenumos (30%) un kalnos (5%);
  • Sicīlija ir slavena ar saviem saldajiem vīniem (piem., Malvasia delle Lipari, Moscato di Noto & Syracuse, Passito di Pantelleria);
  • Sicīlijā ik gadu tiek saražots milzīgs daudzums vīna, taču lielākā daļa no šiem vīniem (80%) aizceļo uz citām Eiropas vīnu darītavām, kur tie tiek pildīti pudelēs un pārdoti zem citas etiķetes.

Septiņi (7) īpaši vīni no atšķirīgiem Sicīlijas reģioniem:

  • La strada dell’ Alcamo (DOC) – Palermo reģions;
  • Marsala un Moscato di Pantelleria (DOC) – Trapani reģions;
  • Vino dell’Etna – Catania reģions;
  • Moscato di Noto un Moscato di Siracusa (DOC) – Siracusa reģions;
  • Malvasia delle Lipari (DOC) – Mesīnas reģions
  • dell’ Insolia o Ansonica (DOC) – Agridžento reģions
  • del Nero d’Avola e del Cerasuolo di Vittoria (DOCG) – Ragusa reģions

Nature_April (3)

Sicīliešu visbiežāk sastopamo vīnogu veidi:

Baltās vīnogas:

  • Catarratto – iespējams šīs vīnogas nav vietējas izcelsmes, bet pārsvarā sastopamas Trapani rajonā. Tiek izmantotas galvenokārt kopā ar citām vīnogu šķirnēm, lai vīnam piešķirtu interesantāku struktūru un garšu;
  • Carricante – gadsimtiem ilgi sastopamas galvenokārt Etnas apvidū. Viens no DOC Etna Bianco Superiore vīna pamatelementiem;
  • Grecanico – iespējams grieķu izcelsmes, taču mūsdienās sastopamas visā salā. Lieliski aug Trapani rajonā, kur vienmēr ir spēcīgi vēji;
  • Grillo – iespējamais izcelsmes reģions ir Itālijas DA un Sicīlijas šis veids varētu būt parādījies ap 1897.gadu. Izmantojot šīs vīnogas, vīnam ir salīdzinošu augsts alkohola saturs un tas ir viens no pamatelementiem Marsala vīna izgatavošanā;
  • Inzolia/Ansonica – iespējams grieķu izcelsmes, mūsdienās galvenokārt sastopams Sicīlijas Rietumos, kur to izmanto svaiga, strukturēta un intensīva vīna izgatavošanā;
  • Malvasia di Lipari – sastopams galvenokārt Lipari salu reģionā, pārsvarā Salina, iespējams ieveda grieķi 5gs.p.m.ē. Viens no tāda paša nosaukuma saldā vīna pamatelementiem;
  • Moscato Bianco – ļoti veca šķirne, kas tika audzēta visā Vidusjūras apvidū un tiek izmantota DOC Moscato di Noto un DOC Moscato di Siracusa izgatavošanā.
  • Moscato di Alessandria/Zibbibo – iespējams ēģiptiešu izcelsmes un Sicīlijā to ieveda romieši. Sastopams galvenokārt Pantelleria salās.

Saldās vīnogu šķirnes: viszināmākie saldie vīni ir: Moscato di Pantelleria, Moscato di Siracusa, Malvasia un Marsala.

Sarkanās vīnogu šķirnes:

  • Frappato (di Vittoria) – iespējams šīs vīnogu šķirnes ieveda spāņi. Viens no Cerasuolo di Vittoria pamatelementiem;
  • Perricone/Pignatello – Palermo un Trapani reģionos populāra vīnogu šķirne, kura bieži tiek jaukta kopā ar Nero d’Avola, lai vīnam piešķirtu interesantāku struktūru;
  • Nerello Cappuccio/Mantellato – nezināmas izcelsmes, bet pārsvarā sastopams Mesīnas rajonā. Bieži tiek jaukts kopā ar Nerello Mascalese, lai paildzinātu vīna dzīves ilgumu;
  • Nerello Mascalese – ļoti atšķirīgs no Nerello Cappuccio. Parādījās Etnas rajonā pirms apmēram 400 gadiem;
  • Nero d’Avola/Calabrese – visbiežāk audzētā sarkano vīnogu šķirne Sicīlijā, īpaši salas D daļā. Bieži tiek jaukta kopā ar Frappato un Cabernet Sauvignon vīnogu šķirnēm.

 

Vīna ietekme uz organismu

Par spīti viedoklim par vispārējo alkohola kaitīguma cilvēka organismam, vīns ne tikai nav kaitīgs, bet ir pat cilvēkam veselīgs, ja vien to lieto normas robežās. Vīnu ir ieteicams dzert maziem malkiem un izbaudīt lēnām!

  • Vīnu ieteicams lietot, lai uzlabotu vielmaiņu, it sevišķi sāļu apmaiņu organismā. Vīns satur vielas, kuras cilvēka organismā stimulē ogļūdeņražu, slāpekļa un minerālvielu apmaiņu (neraudzētā vīnogu sulā tādu vielu nav).
  • Vīns ir bagāts ar vitamīniem un mikroelementiem. Mikroelementi ir mangāns, magnijs, jods, titāns, kobalts, kālijs, fosfors. Vīns satur C, B, PP vitamīnus, kā arī organiskās skābes, ēteriskās eļļas, saliktos ēterus un aldehīnus. Visas šīs vielas tonizē organismu un pazemina asinsspiedienu. Antociāniem, kuri vīnu iekrāso, pat niecīgā daudzumā piemīt antibakteriālas īpašības. Nelielā daudzumā baudīts vīns nostiprina artērijas, pazemina holesterīna līmeni asinīs, atvaira sirds un asinsvadu slimības, kā arī palēnina audu novecošanas procesu. Vecākiem cilvēkiem vīnogu vīni paaugstina tonusu.

o        Vēss šampanietis aptur stipru vemšanu, kā arī uzlabo apetīti drudža slimniekiem. Sarkanie vīni jādzer gripas, pneimonijas un bronhopneimonijas gadījumos. Jebkura avitaminoze ir izārstējama ar sausvīniem. Nierakmeņu slimības ārstē vermuti.

  • Vīnam piemīt tonizējoša, diurētiska, pretstresa, baktericīda un antialerģiska iedarbība uz cilvēka organismu. Pussaldie sarkanie un baltie gāzētie vīni ar divu atmosfēru spiedienu ir ieteicami miokarda infarkta, gripas, malārijas slimniekiem. Nervu sistēmas nepietiekamības gadījumā labi palīdz vēss sausais šampanietis.
  • Sarkanvīns sniedz labus rezultātus kā profilaktisks līdzeklis pret kuņģa slimībām, hipertoniju, gremošanas traucējumiem, aptaukošanos un ir labs tonizējošs līdzeklis.
  • Vīnu ir ieteicams dzert, mainot laika joslas, garu pārbraucienu vai lidojuma laikā, jo, mainot klimatu, notiek organisma atsāļošanās, un, lai atjaunotu sāļu bilanci, pārbrauciena laikā un nākamajā dienā ir nepieciešams izdzert aptuveni 0,75 litrus sausā vīna.
  • Vīna dzeršanas galvenais likums ir – zināt mēru.

Rekomendācijas vīnu izmantošanai dažādu saslimšanu gadījumos:* sirds muskuļu stimulācijai: vieglie baltie vīni sevišķi šampanietis,

* pret kuņģa darbības traucējumiem: sarkanie ekstrahētie sausie vīni (Saperavi, Kaberne),

* pret anēmiju: divas glāzes sarkanā vīna dienā,

* pret aterosklerozi: sausie baltie vīni ar minerālūdeni,

* pret gripu, bronhītu, pneimoniju: karsts sarkanais vīns ar cukuru vai medu,
* pret tuberkulozi: sarkanais vīns nelielās devās,

* pret nogurumu, spēka izsīkumu: portvīns, madeira, heress (dažas karotes dienā),
* pret vemšanu: stipri atdzesēts sausais šampanietis.

Der ņemt vērā, ka sausais vīns ir visvērtīgākais, ja to bauda pie maltītes.
Visas iepriekš minētās medicīniskās īpašības piemīt tikai dabiskajiem vīnogu vīniem un neattiecas uz citiem, arī vieglajiem, alkoholiskiem dzērieniem (alus, augļu un ogu vīni). Arī šiem dzērieniem var būt vērtīgas īpašības, taču uzskatīt par vīnu tos nevajag. Iepriekš minētās vērtīgās īpašības nav raksturīgas arī vīniem, kuri pagatavoti no hibrīdajām vīnogu šķirnēm. Šos vīnus nav ieteicams lietot tādēļ, ka to rūgšanas procesā veidojas ne tikai etanols, bet arī ievērojams daudzums metanola, kurš cilvēka organismam ir inde.

Visbiežāk izmantotie termini uz Itāļu vīna pudeļu etiķetēm

Abboccato: viegli salds.
Amabile: pussalds.

Amaro: rūgts vai īpaši sauss.
Annata: ražas gads.

Asciutto: ļoti sauss.

Barrique: maza tilpuma muca.

Bianco: baltvīns.

Botte: liela tilpuma ozolkoka muca.
Brut: sauss, dzirkstošs vīns.

Cantina Sociale: vīndaru saimniecība.

Casa Vinicola: vīndaru firma.

Cerasuolo: ķiršu sārts vīns.

Chiaretto: bāli sarkans vai maigi sārts vīns.

Classico: šis termins tiek piešķirts vīnam, kurš nācis no labākā vīna dārza, konkrētā reģionā.
Consorzio: asociācija, kura kontrolē vīna kvalitāti.

Cru: vīns radīts izmantojot īpaši kvalitatīvu ražu.

Dolce: salds.
Fattoria: īpašums vai saimniecība. Pēc uzraksta seko saimniecības nosaukums.
Frizzante: viegli dzirkstošs.

Imbottigliato: pildīts pudelēs.

Liquoroso: stiprināts vīns ar augstāku alkohola saturu.

Localita: ierobežots vīnogu dārzs.
Metodo Classico: dzirkstošo vīnu ražošanas metode, kura ir aizgūta no šampanieša ražošanas.
Novello: jauns vīns, kurš baudāms tikai līdz 6 mēnešu vecumam.
Passito: vīns radīts no vīnogām, kuras skārusi cēlā puve.
Produttore: ražotājs.
Riserva/ Riserva Speciale: vīns kādu laiku ir izturēts ozolkoka mucās.

Ronco: īpaša vīnogu raža.

Rosato: sārts.
Rosso: sarkans.
Secco: sauss.
Spumante: dzirkstošs.

Stravecchio: ļoti vecs.

Superiore: Augsti kvalitatīvs vīns, nosaukums tiek piešķirts vīniem, kuru alkohola saturs ir augstāks par 11,5%.

Tenuta: Īpašums vai saimniecība. Pēc uzraksta seko saimniecības nosaukums.
Uvaggio: vīns izgatavots no jauktām vīnogu šķirnēm.

Tags:

2 Comments to “Itāļu un Sicīlijas vīni”

  1. Ļoti interesants raksts. Paldies par lielo un noderīgo informācijas apjomu. Vienmēr liels prieks atklāt un iegādāties ko jaunu no vīna pasaules.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: